Autors: Jānis Pēteris Bērziņš
Avots: BalticTravelnews.com/kurier.at
Slovēnija ir trīs reizes mazāka par Latviju un tur dzīvo gandrīz tik pat daudz iedzīvotāju kā pie mums. Latvijā aizvien biežāk parādās foto un video materiāli, kur vietējie iedzīvotāji negaidīti sastopas ar lāčiem. Līdzīga situācija ir arī Alpu zemē Slovēnijā, kur vietējie iedzīvotāji ir iemanījušies šo situāciju pārvērst biznesā.
Apmēram 80 km no galvaspilsētas Ļubļanas uz dienvidiem ir Cerniško ezers, kas ir izveidojies karsta procesu dēļ un ir periodiski izzūdošs ezers. Ezera apkaimē ir daudz karsta procesā radītu alu, mežu un te labprāt mājo lāči. Apmēram viena trešdaļa no Slovēnijas teritorijas ir pakļauta karsta procesam, tāpēc taku tūristiem ir interesants reljefs.
Reklāma
Viena uzņēmēja zem zīmola «slovenianbears.com» ir izveidojusi 8 vietas ar 24 speciālām novērošanas un fotografēšanas mājiņām, kur tūristi un fotogrāfi 2-4 personu sastāvā var vērot lāču dzīvi. Uzņēmējas klienti rīta stundās dodas pārgājienos vai brauc ar velosipēdiem, bet pēc pulksten 13:00 dodas uz novērošanas mājiņām un apmēram 4 stundas gaida foto mirkļus ar lāci. Uzņēmēja neuzņemas nekādu garantiju par lāču apciemojumu, taču no aprīļa līdz oktobrim ir liela garantija, ka lāču mamma ar mazajiem lācēniem parādīsies foto objektīvu tuvumā. To sauc par ''Lāču laimi'', kad apmēram 25 metru attāluma spēlējas mazie lācēni vai lāču mamma izlien no alas pilnā krāšņumā. Mājiņu iemītniekiem jeb fotogrāfiem ir jābūt ļoti klusiem un tualetes lietas ir jāsakārto pirms novērošanas mājiņas apciemojuma.
Ja tūristiem kādā no dienām nav paveicies ar ''Lāču laimi'', tad tie dodas apskatīt dažādas karsta veidotas alas un apakšzemes upes. Drosmīgākie ceļotāji dodas ar laivām apakšzemes upju ceļojumos.
Vairāk informācijas: www.notranjski-park.si/en/nature/natural-sights/rakov-skocjan-valley
Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.
