Ceļotāji, kas iecienījuši Ēģiptes kūrortus niršanai un atpūtai, ir šokēti un izbiedēti - nedēļā pirms 05.12.2010 haizivis jūrā pie tūristu iecienītā kūrorta Šarmeššeihas smagi savainojušas vairākus atpūtniekus, savukārt 05.12.2010 - uzbrukušas kādai 70 gadu vecai vācu tūristei, kas gūto ievainojumu un traumu dēļ mirusi.
Eksperti ir neizpratnē - šāda uzvedība haizivīm nav tipiska un cilvēki nepieder pie plēsēju ierastās barības. Arī Ēģiptes tūrisma ministrs Soheir Garranah apstiprina, ka šāda haizivju uzbrukumu sērija ir pilnīgi nenormāla Šarmeššeihai. Ēģiptes valdība ir lūgusi ASV ekspertu palīdzību, lai tie mēģina izskaidrot fenomenu. Kas licis haizivīm šādi mainīt uzvedību?
Eksperti vēsta, ka cilvēkiem uzbrukušas okeāna baltspuras haizivis Carcharhinus longimanus. Parastos apstākļos šīs haizivis neuzturas piekrastēs un paliek dziļjūras ūdeņos, tomēr valda uzskats, ka pārlieku lielās zivju nozvejas dēļ haizivīm viņu dabīgajā vidē varētu aptrūkties barības un tāpēc tās varētu sākt meklēt to citur, piemēram, piekrastē. Tomēr uz šo situāciju tas īsti nevarētu attiekties, jo Sarkanā jūra ir viens no zivīm bagātākajiem ūdeņiem pasaulē. Ja apgalvojums par haizivīm, kas meklē barību piekrastēs, būtu patiess, tad Vidusjūrā, kas daudz smagāk cieš no nozvejas, haizivju uzbrukumi cilvēkiem notiktu katru dienu.
Klīst runas, ka netālu no nelaimes gadījumu vietas Šarmeššeihā Ras Mohammed apkārtnē jūrā nelegāli tikuši izmesti aitu līķi, kas, protams, varētu pievilināt haizivis. Tas būtu ļoti liels pārkāpums, jo Ras Mohammed teritorija ir nacionālais parks, kur apmeklētājiem jāmaksā par ieeju, savukārt visa veida piesārņošana un zvejniecība ir kategoriski aizliegta. Jāatzīst gan, ka kontrole ir ne tikai ļoti pavirša, bet bieži parks netiek kontrolēts vispār. Ēģiptē aitas tiek pārvadātas ļoti sliktos apstākļos un transportēšanas laikā daudzas no tām nobeidzas. Aitu līķus tad nelegāli izmet jūrā, arī tiešā kūrortpilsētu tuvumā.
Sliktākais ir tas, ka aitu atliekas ir ļoti viegls laupījums haizivīm. Barība ūdenī ir viens no pieciem faktoriem, kas var izraisīt haizivju uzbrukumus cilvēkiem. Haizivis, kas šādā ceļā iegūst barību, kļūst agresīvas un zaudē dabiskās bailes no cilvēkiem. Tas pierādīts projekta Sharkproject izmēģinājumos ar baltajām haizivīm Dienvidāfrikā. Zinātnieki ūdenī pie haizivīm iemeta dažādas formas objektus - apaļus, trijstūrainus, kvadrātveida un roņu silueta objektus. Eksperti konstatēja, ka šie objekti haizivis vispār neinteresē. Savukārt tiklīdz ūdenī tika iemesta arī barība, haizivis izrādīja aktīvu interesi par katru māņu objektu un iekodās tajos, lai pārliecinātos, vai tie ir ēdami. Aculiecinieki stāsta, ka ar barību tika pievilināta arī haizivs, kas 2009. gada jūnijā Sarkanajā jūrā smagi savainoja kādu franču tūristi, kas vēlāk no ievainojumiem mira. Eksperti iesaka tūristiem nepiedalīties tādās snorkelēšanas vai niršanas ekskursijās, kur tūristiem nav nodrošinātas restes vai krātiņi un kur haizivis tiek pievilinātas ar barību.
Haizivis agresīvas padara vēl vairāki faktori, piemēram:
- maņu apjukums brīžos, kad ūdenī valda slikta redzamība, dzirdami neparasti trokšņi vai elektriskie signāli, kas rodas, piemēram, izmantojot zemūdens kameru vai fotoaparātu;
- konkurence, kad vienā apvidū uzturas vairākas haizivis;
- individuāli faktori, jo katra haizivs ir citāda un divi vienas sugas eksemplāri var uzvesties pavisam atšķirīgi.
Tieši tāpēc pēc katra haizivju uzbrukuma cilvēkiem tiek spekulēts, vai haizivs ir bijusi vienkārša asinskāra bestija vai arī uzbrukumu izraisījusi kāda cilvēku rīcība. Pirmo variantu neapstiprina statistika - katru dienu Sarkanajā jūrā notiek vismaz 10 000 niršanas gadījumi, tomēr kopš 1976. gada haizivis ir nogalinājušas mazāk nekā 10 nirējus. Lielākā daļa šo nirēju uzbruka haizivīm ar harpūnu, kas, protams, atraisīja dzīvniekos gan aizsardzības, gan medību instinktus.
Eksperti ir vienisprātis, ka, neskatoties uz to, vai haizivis ir miermīlīgas vai agresīvas, tās ir un paliek lieli plēsēji ar ļoti asiem zobiem. Un pret tiem jāizturas ar respektu. Daudzi nirēji un atpūtnieki jūrā nemaz neaptver, ka uzturas vienos ūdeņos ar lieliem plēsējiem. Iespējams, viesnīcu darbiniekiem, ceļojumu aģentūru konsultantiem un snorkelēšanas un niršanas instruktoriem vajadzētu kārtīgāk informēt ceļotājus par briesmām, kas varētu rasties, peldoties jūrā.
Kas īsti notika Šarmeššeihā? Eksperti pieļauj, ka atkārtotos uzbrukumus cilvēkiem izraisījusi tieši barība. Jūras straumes vairākkārt gadā piedzen planktonu tuvu piekrastei un tam seko arī haizivju galvenā barība - dažādas zivis, kā arī pašas haizivis. Ja tam pievieno klāt aitu atliekas, viesnīcu notekūdeņus un atkritumus, peldētājus un nirējus, tad haizivs saož barību, sagaršo barību un redz kaut ko, kas izturas kā barība. Tā ir nāvējoša ķēdes reakcija.
Pirmo upuru kodienu attēli liecina, ka haizivis veikušas tā saucamos izmēģinājuma kodienus - lai pārliecinātos, ka objekts ir ēdams. Šāds spriedums arī atbilst haizivju uzvedības teorijai gadījumos, kad tās piebarotas.
Ja cilvēki uzturas lielo plēsēju dzīves zonā, tad risks kļūt par upuri pastāv vienmēr, tomēr peldēšanās Šarmeššeihā var kļūt drošāka - eksperti pieprasa pilnīgu haizivju barošanas aizliegumu. Tas nozīmētu arī netiešās barības piegādes pārtraukšanu - no neskaitāmajiem nirēju kuģiem Sarkanajā jūrā un viesnīcām piekrastē jūrā nedrīkstētu izmest atkritumus, notekūdeņus nedrīkstētu novadīt jūrā tiešā peldvietu tuvumā. Dienvidsināja provinces gubernators gan risinājumu redz citādi - paziņots, ka visas pludmales Šarmeššeihā un ap to slēgtas līdz brīdim, kad piekrastē tiks notvertas visas potenciāli bīstamās haizivis.
Populārakie piedāvājumi
.png "Iedvesmojies savam sapņu ceļojumam! Latvia Tours")
