Par Latvijas 2019. gada putnu pasludināta Mežirbe

Autors: Santa Bivbāne
Avots: Baltictravelnews.com/daba.gov.lv

Latvijas Ornitoloģijas biedrība gada putna akciju rīko jau 24. reizi un par 2019. gada putnu izvēlējusies mežirbi.  Parasti par Gada putnu tiek izraudzīta suga, kurai ornitologi vēlas pievērst sabiedrības uzmanību, lai iegūtu vairāk informācijas sugas izpētei vai arī veiktu īpašus pasākumus tās aizsardzībai. Šo iemeslu dēļ bieži par Gada putnu kļuvušas īpaši aizsargājamas putnu sugas, vai arī sugas pēc kuru populācijas stāvokļa var spriest par noteiktu biotopu stāvokli un izmaiņām.

Iepriekš par gada putniem izvēlēti: grieze (1996), vakarlēpis (1997), zaļā vārna (1998), mazais ērglis (1999), ķīvīte (2000), ūpis (2001), lielais ķīris (2002), rubenis (2003), baltais stārķis (2004), ziemeļu gulbis (2005), lauka piekūns (2006), melnā dzilna (2007), melnais stārķis (2008), jūraskrauklis (2009), mednis (2010), meža pūce (2011), jūras ērglis (2012), kākaulis (2013), pupuķis (2014), dzeltenais tārtiņš (2015), dižraibais dzenis (2016), dzeltenā cielava (2017) un pļavu tilbīte (2018).

Reklāma

Mežirbe pieder vistveidīgo putnu kārtai, fazānu dzimtai, rubeņu apakšdzimtai. Tās areāls aptver Somiju, Dienvidskandināviju un Krievijas Eiropas daļas ziemeļus līdz Urāliem. Mežirbe ir aptuveni baloža lielumā (ķermeņa garums vidēji 36 cm) un rūsganpelēki baltraibs putns. Tēviņam ir melna rīkle ar baltu josliņu apkārt, virs acs kails sarkans pusmēness veida laukums, savukārt mātītei nav melnās rīkles un tā kopumā brūnganāka.

Vēsturisko datu analīze liecina, ka 19.–20. gadsmta mijā Latvijā dzīvoja 70–100 tūkstoši mežirbju (Bonasa bonasia) un apmēram 40 % mežu bija piemēroti šai sugai. Divdesmitā gadsimta gaitā mežirbju skaits ir samazinājies gandrīz desmit reižu. 2011. gadā mežirbju populācija Latvijā pārsniedza 10 tūkstošus pāru, bet sugas statuss būtu labvēlīgs, ja populācijas lielums pārsniegtu 50 tūkstošus pāru. Mežirbes Latvijas populācija vērtējama kā stipri apdraudēta. Laika gaitā skaita samazināšanos ir izraisījuši vai sekmējuši dažādi faktori. Vislielākā loma kopumā ir mežsaimniecisko darbu (kailcirtes, izcirtumu apmežošana ar viensugas egļu kultūrām, kas prasa biežu kopšanu, meža ceļu būve un citi faktori) radītajam dzīvotnes zudumam, fragmentācijai, palikušo dzīvotņu noplicināšanai  un traucējumiem, kurus šī darbība rada, kopā ar pieaugošu plēsēju spiedienu. 

Mežirbe apdzīvo jauktus skujkoku un lapu koku mežus. Viņai ir samērā šauri specializētas prasības pēc daudzveidīgas mežaudzes struktūras, kur būtiska ir diezgan bieza mežaudze sākot no  zemes  līdz  apmēram  septiņu  metru  augstumam  

Ārpus meža mežirbe sastopama ārkārtīgi reti. Piemēram, no 851 precīzi lokalizēta mežirbes novērojuma Francijas Juras kalnos  (1996. g.–  2010. g.)  tikai  trīs  putni  redzēti  ārpus  meža.

Pastāsti par Latvijas gada putnu arī savos ceļojumos un izmanto šo tulkojuma špikeri

• latviski: mežirbe

• angliski: hazel grouse

• vāciski: Haselhuhn

• zviedru: järpe

• igauņu: laanepüü

• lietuviešu: jerubė

• krievu: рябчик

Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.

Citi raksti par šo tēmu:

16. jūnijs vēsturē: Notiek pirmais Baltijas Viduslaiku festivāls (15.06.2022)

15. jūnijs vēsturē: Plašākai publikai kļūst pieejams Rīgas Botāniskais dārzs (13.06.2022)

15. jūnijs vēsturē: tiek apstiprināts Latvijas Valsts ģerbonis (14.06.2021)

8. jūnijs vēsturē: Ventspilī svinīgi atklāj Govju parādi (07.06.2021)

7. jūnijs vēsturē: Līvāni iegūst pilsētas tiesības (06.06.2021)