Kā liecina 2025. gada jūnijā "Norstat Latvija" veiktā Liepājas iedzīvotāju aptauja par investīciju vidi Liepājas valstspilsētā un Veselības veicināšanas centra Miķeļa Valtera ielā 13 jeb vēsturiskās “Vannu mājas” būvniecības ieceri, pārliecinoši lielākā daļa aptaujāto liepājnieku uzskata, ka pilsētai ir būtiski turpināt piesaistīt privātās investīcijas Liepājas attīstībai. Tāpat Liepājas iedzīvotāji atzīst, ka tūrisma nozare pilsētai ir nozīmīga, un pauž pārliecinošu atbalstu “Vannu mājas” projekta īstenošanai.
Jautājumā par kopējo investīciju vidi Liepājā (vai uzņēmēji labprāt investē attīstības projektos Liepājā), 44 % aptaujāto atzīst, ka kopumā novērtē pilsētas investīciju vidi kā labu (7 % vērtē to ka ļoti labu, 37 % – kā drīzāk labu), neitrāli to novērtējuši 23 % respondentu, bet negatīvi – 19 % (drīzāk slikti – 17 %, ļoti slikti – attiecīgi 2 %). 13 % aptaujāto nebija noteikta viedokļa šajā jautājumā.
Reklāma
Tāpat 87 % aptaujāto liepājnieku atzīst, ka privātās investīcijas Liepājai ir nozīmīgas (43 % norāda, ka ļoti nozīmīgas, 44 % – ka drīzāk nozīmīgas), neitrāli investīciju nozīmi vērtē 12 %, bet tikai 2 % aptaujāto uzskata, ka privātās investīcijas pilsētai nav būtiskas.
Kā prioritārās jomas pilsētā, kas būtu jāattīsta, piesaistot investīcijas, iedzīvotāji min rūpniecību un ražošanu (61 %), tūrismu un viesmīlību (60 %), kā arī pilsētvidi un infrastruktūru (48 %), tālāk seko izglītība (26 %), kultūra un izklaide (23 %), nekustamie īpašumi (16 %), kā arī informācijas tehnoloģijas (14 %).
Attiecībā uz tūrisma nozares nozīmi Liepājas ekonomikai, 93 % aptaujāto atzīst, ka šī nozare pilsētai ir būtiska (56 % uzskata, ka tā ir ļoti nozīmīga, 37 % – ka drīzāk nozīmīga), 4 % aptaujāto bija neitrāls viedoklis, savukārt par nenozīmīgu pilsētas ekonomikai tūrismu uzskata 3 % aptaujāto.
Jautājumā par kvalitatīvu SPA un kūrorta viesnīcu pieejamību, 79 % respondentu uzskata, ka Liepājā nav pietiekami pieejami šie pakalpojumi, 16 % nav viedokļa, savukārt 6 % domā, ka SPA un kūrorta viesnīcu piedāvājums ir pietiekams.
Savukārt jautājumā par atbalstu jaunu SPA viesnīcu un kūrortu izveidei Liepājā ar privātu investoru piesaisti, 91 % respondentu šādu pieeju atbalstītu (51 % norāda, ka noteikti atbalstītu, 40 % norāda, ka drīzāk atbalstītu), 5 % pauž neitrālu viedokli, savukārt 3 % privātu investoru piesaisti jaunu SPA viesnīcu un kūrortu izveidei neatbalstītu.
Jautāti par būtiskākajām priekšrocībām, ja Liepājā turpinātu attīstīties SPA viesnīcu un kūrortu piedāvājums (un līdz ar to augtu tūristu plūsma uz Liepāju), liepājnieki uzskata, ka tas radītu vairāk darba vietu (78 %), pagarinātu tūrisma sezonu gada aukstajos mēnešos (57 %), sniegtu vietējiem iedzīvotājiem pieejamas atpūtas iespējas (48 %), sakārtotu pilsētas vidi un infrastruktūru (41 %), uzlabotu pilsētas tēlu (29 %), kā arī paaugstinātu nekustāmā īpašuma vērtību (6 %).
Attiecībā uz sabiedrībā un plašsaziņas līdzekļos plašu rezonansi izraisījušo Veselības veicināšanas centra Miķeļa Valtera ielā 13 jeb vēsturiskās “Vannu mājas” būvniecības ieceri, lielākā daļa Liepājas iedzīvotāju atzīst, ka par šo projektu ir informēti (41 % norāda, ka ļoti labi zina par šo ieceri, 43 % atzīst, ka ir par to dzirdējuši), savukārt tikai 16 % aptaujāto liepājnieku neko nezina par šo projektu.
“Pētījuma rezultāti skaidri parāda – liepājnieki kopumā pozitīvi vērtē investīciju vidi pilsētā. Tas ir svarīgs signāls arī investoriem – Liepāja ir gatava kvalitatīvai attīstībai. Šis pētījums apliecina to, ko mēs jau ilgāku laiku esam novērojuši – liepājnieki vēlas, lai pilsēta attīstās, un redz šādu projektu kā iespēju. Vēsturiskas ēkas saglabāšana un pielāgošana mūsdienu vajadzībām ir svarīgs solis Liepājas kā kūrortpilsētas attīstībā. “Vannu mājas” projekts apvieno investīcijas, vēsturisko atbildību un jaunu, sabiedrībai noderīgu funkciju. Esmu pārliecināts, ka ar šādu sabiedrības atbalstu mums visiem kopā ir jārod veids, kā šo ieceri virzīt uz priekšu,” norāda Liepājas domes Attīstības komitejas vadītājs Uldis Sesks.
“Mums kā investoriem ir ļoti svarīgi, lai projekts atbilstu Liepājas iedzīvotāju vēlmēm, lai liepājnieki to novērtētu un atbalstītu. Aptaujas rezultāti apliecina, ka liepājniekiem “Vannu mājas” liktenis nav vienaldzīgs un ka projekta turpināšanai ir sabiedrības vairākuma atbalsts. Tas dod mums motivāciju neapstāties un turpināt darbu pie projekta īstenošanas,” uzsver projekta investora UAB “Liepojos kopos” valdes priekšsēdētājs Virgīnijs Brundza.
Jautājot par vērtējumu “Vannu mājas” projekta idejai, kas paredz esošo graustu pārbūvēt par mūsdienīgu SPA kompleksu, saglabājot tā vēsturisko nozīmi un funkciju, 89 % Liepājas iedzīvotāju pauž pozitīvu vērtējumi (62 % ļoti pozitīvi, 27 % – drīzāk pozitīvi), savukārt neitrālu pozīciju ietur 11 % respondentu.
Tāpat liepājnieki ļoti pārliecinoši iestājas par šī kultūrvēsturiskā arhitektūras objekta saglabāšanu – 79 % (50 % noteikti jā un 29 % drīzāk jā) uzskata, ka vēsturiskā "Vannu māja" ir jāsaglabā un jāatgriež tās vēsturiskā funkcija, pielāgojot to mūsdienīga SPA kompleksa vajadzībām, 19 % aptaujāto nav noteikta viedokļa, bet šai idejai iebilst 2 % respondentu. Turklāt ieguvumu pilsētai, īstenojot “Vannu mājas” rekonstrukciju, redz 90 % aptaujāto, savukārt 10 % nav snieguši konkrētu atbildi šajā jautājumā.
Jautājumā, vai personīgi izmantotu “Vannu mājas” SPA kompleksa pakalpojumus, ja projekts tiktu īstenots, 39 % Liepājas iedzīvotāju norāda, ka noteikti to darītu, 35 % sacīja, ka apsvērtu šādu iespēju, 17% vēl nebija formulējuši savu izvēli, savukārt 9 % aptaujāto norādīja, ka, visticamāk, šis piedāvājums viņiem nebūtu aktuāls.
Taujāti par bažām saistībā ar šī projekta īstenošanu, 56 % respondentu nesaredzēja nekādas bažas, 11 % aptaujāto bažījās par pārlieku šī projekta komercializāciju, 10 % pauž bažas par vēsturiskā mantojuma bojāšanas risku, 9 % satraucas par projekta ietekmi uz apkārtējo vidi un nepiemērotu arhitektonisko risinājumu.
Pētījumu pēc pasūtītāja UAB "Liepojos kopos" iniciatīvas veica "Norstat Latvija", laikā no 2025. gada 11. līdz 26. jūnijam tiešsaistē aptaujājot Liepājas iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 74 gadiem. Reprezentatīva izlase veidota ar mērķi atspoguļot pilsētas iedzīvotāju struktūru; datu interpretācijā jāņem vērā izlases apjoms un ar to saistītā statistiskā kļūda.
