Autors: Lolita Kozlovska/Madara Gulbe
Avots: Baltictravelnews.com/VisitDaugavpils.lv
Daugavpilī notika Daiņa Īvāna albuma Dzīvības loki. AugšDaugava atvēršanas svētki, informēja projekta LV0070 «Ilgtspējīgas attīstības veicināšana, uzlabojot dabas parka «Daugavas loki» resursu izmantošanu un apsaimniekošanu» vadītāja, Daugavpils novada domes Reģionālās attīstības nodaļas telpiskās attīstības plānotāja Olga Lukaševica.
Augšdaugava, ar nu jau 20 gadus pastāvošo dabas parku «Daugavas loki», ir viens no ievērojamākiem dabas, ainavu un kultūrvides objektiem valstī. Šogad Latvijas Zinātņu akadēmija oficiāli ierosinājusi to iekļaut UNESCO nemateriālās kultūras mantojuma nacionālajā sarakstā. Tai pašā laikā šī unikālā teritorija joprojām ir maz pazīstama lielai daļai Latvijas un ārzemju iedzīvotāju. Līdz šim par Augšdaugavu nav bijis izdots arī neviens kvalitatīvs poligrāfisks izdevums, kas kopumā aptvertu Daugavas loku ainaviskās vērtības.
Albums Dzīvības loki. AugšDaugava ir pirmais mēģinājums Augšdaugavu aptvert kā vienreizēju ainavisku, vēsturisku un mūsdienīgu vērtību kompleksu, portretējot gan dabu, gan cilvēkus, gan kultūrvidi. Albums aptver Augšdaugavu praktiski visā pilnībā no Piedrujas līdz Daugavpilij. Augšdaugavas ielejas attīstību ilustrē gan senāki zīmējumi un gravīras, sākot no pazīstamā grafiķa V.Stefenhāgena 19.gadsimta vidū te tapušajām gravīrām, gan pavisam neseni Latvijas fotogrāfu darbi un aerofotouzņēmumi. Albūma ilustrācijas piepildina esejisks teksts ar paralēliem tulkojumiem krievu un angļu valodās.
Teksta un ilustrāciju atlases autors Dainis Īvāns Daugavas lokiem seko kā cilvēku ceļojumam laikā un telpā, no paaudzes paaudzē, arvien šo dabas doto vērtību saglabājot nākotnei. Līdztekus tiek skarta arī ainaviski valdzinošā vides integrējošā loma, visos laikos sevī satilpinot latviešu, krievu, poļu un baltkrievu etniskās kultūras, kā arī reliģijas – vecticībnieku, pareizticīgo un katoļu.
Daugavas loki ir arī kā robeža starp dažādiem Latvijas novadiem – Augšzemi, Latgali, Sēliju – un kā robeža starp valstīm. Sevišķi izteikta robežsajūta ir Piedrujā, raugoties uz Baltkrievijas Druju. Tā ir arī robeža starp laikiem. Nostāsti un dokumenti vēsta, ka Daugavas lokos pabijis gan Napoleons, gan Krievijas cars Ivans Bargais, gan Krievijas imperators Pāvils I, gan arī Polijas karalis Augusts II.
Ko mēs būtu zaudējuši, ja 1986.gadā Latvijas sabiedrība kopā ar toreizējās PSRS zinātniekiem neapturētu Daugavpils HES celtniecību un šī ieleja tiktu appludināta? Ko nedrīkstam zaudēt? Ko Latvija jau ieguvusi un vēl nākotnē iegūs ar dabas parku Daugavas loki? Šie ir galvenie jautājumi, uz kuriem dod atbildes grāmata. Grāmatas pamatuzdevums ir arī simboliski reprezentēt tās mūžīgās vērtības, ko mums dāvājis liktenis un kuras mums jāsaglabā nākamībai.
Albuma Dzīvības loki. AugšDaugava. izdošana ir viena no primārajām aktivitātēm, īstenojot Eiropas Ekonomikas zonas un Norvēģijas finanšu instrumentu atbalstīto projektu «Dabas resursu pārvaldības un izmantošanas efektivitātes paaugstināšana NATURA 2000 teritorijās».
Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.
.jpg "Imants Lancmanis. GLEZNAS. Bauskas TIC")
