22. janvāris vēsturē: Maina Abrenes nosaukumu

Autors: Jānis Pēteris Bērziņš
Avots: BalticTravelnews.com/Latgalesdati.du.lv/LVportals.lv

1942. gada 22. janvārī klajā nāca paziņojums, ka turpmāk vāciskā nosaukuma "Neu - Lettgallien" vietā turpmāk tiks lietots "Abrehen".

Šobrīd Abrenes apriņķis ir Krievijas sastāvā. Latvijai atgūstot neatkarību, valsts tomēr pazaudēja Abreni. Formāli Latvija Abreni Krievijai uzdāvināja, tā sakot, pēc latviešu tautas lūguma. Tāpat kā 1940.gadā tā dēvētā Tautas Saeima "lūdza" Latviju uzņemt Padomju Savienībā, 1944.gada 22.augustā Latvijas PSR Augstākās padomes Prezidijs "griezās ar lūgumu" pie Krievijas pieņemt Abrenes pilsētu un sešus apriņķa pagastus: Purvmalas, Linavas, Kacēnu, Upmales, Gauru un Augšpils. Pamatojums – lielais krievu īpatsvars atdāvināmajā teritorijā.

Reklāma

Kā liecina 1935.gada tautas skaitīšanas dati, Abrenes apriņķī dzīvoja 60 145 latvieši, 45 885 krievi, 1558 ebreji un 648 baltkrievi. Apriņķa austrumu daļā latvieši bija mazākumā, bet rietumdaļā – vairākumā. 1938.gadā no Abrenes apriņķa iedzīvotāju skaita 55% bija latvieši, 41,7% krievi un 3,3% citu tautību, taču jau 1945.gadā vairs tikai 12,5% no apgabala iedzīvotājiem bija latvieši, bet 85,5% - krievi.

Plašāk par to, kā Abrene pārgāja Krievijas īpašumā un kāpēc to tā arī neizdevās atgūt, var lasīt šeit.

Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.

Abrene

Citi raksti par šo tēmu:

Dienvidkurzemes novads: Pāvilostā un Jūrmalciemā svinēs Zvejnieksvētkus (27.06.2025)

Durbē svinēs Durbes kaujas 765. gadadienu (27.06.2025)

Dienvidkurzemes novads: Svinēs Grobiņas pagasta svētkus (27.06.2025)

Dienvidkurzemes novads: Aizputē notiks vasaras radošs pikniks (27.06.2025)

Dobeles novads: «Liepas» stādaudzētava 5. jūlijā aicina kopīgi svinēt jau desmitos dārza svētkus «Redzi pasauli ziedam!» (27.06.2025)