KM: ieguldījumi kultūras mantojumā ir būtisks faktors reģionu ilgtspējīgai attīstībai

Autors: Inita Kabanova
Avots: Kultūras ministrija

Otrdien, 12. novembrī, Ministru kabineta izbraukuma sēdē Alūksnē Kultūras ministrija sniedza pārskatu pār Latvijas kultūras mantojuma saglabāšanai un attīstībai piesaistīto līdzfinansējumu no Eiropas finanšu instrumentiem, kā arī ilustrēja šo ieguldījumu būtisko lomu reģionu ilgtspējīgā attīstībā un kultūras piedāvājuma kvalitātes pieaugumā.

Kopumā Kultūras ministrijas pārraudzībā Latvijas kultūras mantojuma saglabāšanai un attīstīšanai kopš 2007. gada īstenotas trīs vērienīgas atbalsta programmas, piesaistot ārvalstu finanšu instrumentu atbalstu vairāk nekā 198 milj. eiro apmērā.

Reklāma

No 2007. līdz 2013. gadam, ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzfinansējumu gandrīz 49 milj. eiro apmērā, kopumā tika īstenoti projekti 25 kultūrvides objektos visā Latvijā. Lielākie no tiem – trīs reģionālo koncertzāļu būves – Latgales vēstniecība “GORS”, Vidzemes koncertzāle Cēsīs un koncertzāle „Lielais Dzintars” Liepājā. Tāpat programmas ietvaros veikti būtiski ieguldījumi piecos sociālekonomiski īpaši nozīmīgos objektos, tai skaitā Latvijas Nacionālā mākslas muzeja rekonstrukcijā un Daugavpils Marka Rotko Mākslas centrā izveidē. Savukārt 17 projektu ietvaros atbalsts tika sniegts privātīpašumā esošo kultūras pieminekļu saglabāšanai, tai skaitā visām lielākajām Latvijas konfesijām piederošu nozīmīgu dievnamu atjaunošanai visā Latvijas teritorijā.

Ar Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta atbalstu 6,2 milj. eiro apmērā laikā no 2009. līdz 2014. gadam Latvijā jaunā kvalitātē atdzimuši astoņi kultūras mantojuma objekti, starp tiem Raiņa muzejs “Tadenava”, Raiņa un Aspazijas vasarnīca Jūrmalā un māja Rīgā, ostas noliktavas ēka Brīvdabas muzejā, Ludzas lielā sinagoga un Rēzeknes Zaļā sinagoga.

Savukārt šajā plānošanas periodā, laikā no 2014. līdz 2020. gadam, ERAF līdzfinansējums 143,5 milj. eiro apmērā ļauj visā Latvijā atjaunot vairāk nekā 60 kultūrvēstures vietas – pilis un pilsdrupas, muižas, baznīcas, dabas takas, brīvdabas estrādes, industriālā mantojuma ēkas – un radīt tajās jaunus, mūsdienīgus tūrisma pakalpojumus. Savukārt Rīgā ar ERAF līdzfinansējumu top pieci lieli projekti, kas ar kultūras un sporta funkciju ļaus iedzīvināt degradētās Rīgas teritorijas.

Daudzu īstenoto projektu piemēri liecina par pārliecinošu pozitīvu ietekmi uz teritorijas ekonomisko aktivitāti, tūristu plūsmas, kā arī kultūras patēriņa pieaugumam veicinot apkārtnes uzņēmumu attīstību.

Piesaistītais līdzfinansējums ļāvis īstenot projektus, kas augstu novērtēti Latvijā un starptautiski. Tā, piemēram, par jauno ekspozīciju Alūksnes stacijas bagāžas šķūnī dizaina birojs “H2E” 2019. gadā saņēma SEGD Global Design Awards galveno balvu „Best of Show” un arī balvu kategorijā „Global Design Honor Awards”. Starptautiskus apbalvojumus saņēmuši arī tādi projekti kā Raiņa muzejs “Tadenava”, Daugavpils cietoksnis un Latvijas Nacionālais mākslas muzejs.

Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.

Citi raksti par šo tēmu:

Vasaras saulgriežos Raimonda Tigula un Jēkabpils novada koru koncerts «Lec, saulīte» (24.05.2025)

Gadatirgus Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā jau jūnija sākumā (24.05.2025)

Augustā Rīga kļūs par Eiropas iluzionisma galvaspilsētu – Latvijā pirmo reizi notiks prestižais Eiropas Iluzionisma vēstures kongress (23.05.2025)

Rīga atzīta par pieejamāko tūrisma galamērķi Eiropā (23.05.2025)

Liene un Alberts Rokpeļņi – Valmieras novada Gada cilvēki (23.05.2025)