Pirms 280 gadiem Zemgales līdzenumā tika likts pamatakmens
Rundāles pilij. Pateicoties tālredzīgu un neatlaidīgu cilvēku darbam
izcilais baroka arhitektūras piemineklis atkal ir uzmirdzējis savā
krāšņumā, katru gadu kļūstot arvien piesātinātāks un pilnskanīgāks.
Šajās dienās Rundāles pils apmeklētājiem tiek atklātas divas jaunas
tematisko ekspozīciju telpas. Sveicam Rundāles pils muzeja darbiniekus
svētkos!
24. maijā, atzīmējot 280. gadadienu kopš
Rundāles pils pamatakmens ielikšanas, muzejā tiks atklātas divas jaunas
tematisko ekspozīciju telpas, kas apmeklētājiem būs pieejamas no 25.
maija. Viena no tām – ieskats klasicismā – papildina
muzeja pastāvīgo ekspozīciju "No gotikas līdz jūgendstilam". Otra
veltīta Kurzemes muižnieku fon Bēru dzimtai un iekārtota pils rietumu
korpusa hercogienes apartamentu daļā.
Reklāma
Ekspozīcijas “No gotikas līdz jūgendstilam” jaunākā telpa
sniedz priekšstatu par klasicisma izpausmēm Francijā, Anglijā, Krievijā,
Vācijā un Latvijā. “Klasicisms bija mākslas virziens, kas tiecās
pēc antīkās mākslas ideāliem un, nomainījis vēlo baroku un rokoko,
valdīja Eiropā no 18. gadsimta 60./70. gadiem līdz 19. gadsimta sākumam,
kad sākās t. s. ampīra stila fāze. Tā turpinājās līdz 19. gadsimta 40.
gadiem, kad māksla nonāca pie historisma – iepriekšējo gadsimtu stilu
atdarināšanas,” stāsta Rundāles pils muzeja direktors Imants Lancmanis.
Klasicisma izpausmes dažādās zemēs bija atšķirīgas. Kā neliels
izgriezums no salona interjera, kas iekārtots Luija XVI stilā (kā dēvē
18. gadsimta otrās puses mākslu Francijā), ir kamīns ar atbilstošu
kokgriezuma paneļu fragmentu, malkas turētājiem, pulksteni, sienas brā
un svečturiem. Francijas stūrīti papildina Obisonas manufaktūrā austs
gobelēns un salona mēbeļu komplekts. Anglijas klasicismā īpaša vieta ir
brāļu Roberta un Džeimsa Adamu veikumam – Rundāles pilī tagad apskatāms
krēsls ar ovālu atzveltni, kas atbilst Adamu metiem. Pēc angļu mēbeļu
dizainera Tomasa Šeratona 1792. gada meta Latvijā tapis Gatartas muižas
sarkankoka krēsls. Ekspozīciju papildina angļu bufetes galds sideboard
ar divām koka vāzēm galda piederumu glabāšanai un Vedžvuda manufaktūras
fajansa servīze. Krievijas klasicismu pārstāv divi krēsli – viens no
Carskoje Selo Katrīnas pils Zaļās ēdamistabas, kuru 1783. gadā
projektējis skotu arhitekts Čārlzs Kamerons, otrs no Ziemas pils
iekārtas Pāvila I laikā. Lustra ar sarkana stikla balustru un kristāla
piekariņu virknēm darināta Krievijā 18. gadsimta beigās. Klasicismu
Vācijā ilustrē porcelāns, kas tapis Meisenē, Berlīnē un Frankentālē. Pēc
Kurzemes hercoga Pētera pasūtījuma Berlīnes Karaliskajā porcelāna
manufaktūrā ap 1790. gadu sāka ražot t. s. Kurzemes servīzi, kas
joprojām palikusi manufaktūras sortimentā un kļuvusi par klasicisma
stila porcelāna standartu. Ledus trauks ir viens no muzeja vērtīgākajiem
klasicisma porcelāna paraugiem. Latvijā klasicisms ienāca tikai 18.
gadsimta beigās. To pārstāv Rundāles pils krēsls, kas tapis Kurzemes
hercoga Pētera laikā, terīne, kuru 1793. gadā darinājis kāds Kuldīgas
sudrabkalis, un melni glazētu podiņu krāsns ar reljefu vāzes motīvu.
Kurzemes muižnieku fon Bēru dzimtai veltītās ekspozīcijas
pamatā ir Ulriha barona fon Bēra (1923 – 2011), Ēdoles muižas pēdējā
īpašnieka Aleksandra fon Bēra dēla, un viņa sievas Dorotejas fon Bēras
dāvinājums: 22 dzimtas portreti un citas dzimtas relikvijas. Portreti
aptver laika posmu no 18. gadsimta 60. gadiem līdz 1891. gadam, kad
Popes muižas īpašnieka Karla Ulriha fon Bēra portretu gleznojis Janis
Rozentāls. Sešu portretu autors ir Jelgavas mākslinieks Frīdrihs Jūliuss
Dērings. Ekspozīciju papildina Zlēku muižas īpašnieka Ulriha fon Bēra
ceļojuma saules pulkstenis, kristāla pokāls ar fon Bēru ģerboni, Ēdoles
pils atslēga un citi priekšmeti, kā arī Zlēku muižas īpašnieka Ulriha
fon Bēra (miris 1749) apbedīšanas mētelis no Zlēku baznīcas kapenēm.
Rokoko stila krāsns no Popes muižas kungu mājas pārvesta uz Rundāles
pili jau 1964. gadā.
Hercoga apartamentos šogad turpinās “Medību kabineta”
iekārtošana. Lai atspoguļotu hercogu Ernsta Johana un Pētera kaislību uz
medībām, tajā būs sakopotas izcilu mākslinieku gleznas par medību tēmu
no muzeja krājuma un da¬žādi 18. gadsimta mednieku piederumi. Izsolē
Vācijā iegādāta liela 18. gadsimta vitrīna šo smalki izstrādāto
dekoratīvās mākslas priekšmetu eksponēšanai. “Vienu gadu, sākot no
2016. gada 24. maija, tajā būs apskatāms izcils mākslas priekšmets no
privātkolekcijas Vācijā – 60 cm augsts apzeltīta sudraba pokāls ar
gravētām medību ainām un mednieku un briežu figūrām. Tas darināts ap
1725. gadu, un leģenda vēsta, ka Polijas karalis Augusts II to dāvinājis
hercogam Ernstam Johanam Bīronam,” informē I. Lancmanis.
UZZIŅAI
Par dekoratīvās mākslas ekspozīciju
Klasicisms Eiropas un Latvijas mākslā – šai tēmai veltīta
vienpadsmitā telpa ekspozīcijā “No gotikas līdz jūgendstilam”, kas
iecerēta kā neliels dekoratīvi lietišķās mākslas muzejs un pēc
pabeigšanas ļaus iepazīt visus vēsturiskos stilus no 15. gadsimta līdz
Pirmajam pasaules karam. Jaunākā ekspozīcijas telpa sniedz priekšstatu
par klasicisma izpausmēm Francijā, Anglijā, Krievijā, Vācijā un Latvijā,
to papildina 18. gadsimta otrās puses personāžu portreti, klasicisma
ornamentālās gravīras un skaidrojoši teksti, kas ļauj labāk izprast
stila īpatnības.
Svarīgi atcerēties, ka arī pils centrālā korpusa telpās no
hercoga audienču kabineta līdz biljarda zālei apskatāmi izcili
klasicisma stila priekšmeti – mēbeles, pulksteņi, dekoratīvā bronza,
porcelāns.
Par baroniem fon Bēriem
Kurzemes muižnieku fon Bēru dzimta atstājusi ievērojamas
pēdas Latvijas kultūrvēsturē – sava laika modernākie mākslas strāvojumi
atspoguļojās gan arhitektoniski izcilos muižu ansambļos Ēdolē, Zlēkās,
Popē un Ugālē, gan greznajās baznīcās. Pirmais fon Bēru īpašums Kurzemē
bija Ēdoles muiža, taču jau 1581. gadā dzimtai piederēja muižas arī
Zlēkās, Popē un Ugālē. Šis Kurzemē lielākais zemes īpašums (113 725 ha)
atradās dzimtas rokās līdz pat 1920. gada agrārajai reformai. Izstāde
sniedz informāciju par dzimtas ģenealoģiju, kā arī par Ēdoles, Popes,
Zlēku, Ugāles un Vērgales muižas arhitektūru un fon Bēru celtajām
baznīcām.
Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.
