Autors: Jānis Pēteris Bērziņš
Avots: BalticTravelnews.com/Unesco.org
Berlīnes sirdī esošā Muzeju sala (Museumsinsel) ir viens no spilgtākajiem piemēriem tam, kā muzejs var kļūt par sabiedrisku un kultūras fenomenu. Šis unikālais piecu muzeju komplekss, celts laika posmā no 1824. līdz 1930. gadam, iemieso Apgaismības laikmeta ideju par zināšanu pieejamību ikvienam un atspoguļo modernā muzeja attīstību vairāk nekā gadsimta garumā.
Projektēta kā vienots, vizionārs ansamblis, Muzeju sala apvieno izcilu pilsētplānošanu, arhitektūru un mākslas kolekcijas, kas dokumentē cilvēces civilizāciju attīstību no senākajiem laikiem līdz mūsdienām. Katras ēkas arhitektoniskās telpas ir veidotas ciešā, organiskā saiknē ar tajās izstādītajiem mākslas un arheoloģijas dārgumiem.
UNESCO Muzeju salu raksturo kā publisku pilsētas forumu ar simbolisku nozīmi, pielīdzinot to Atēnu Akropolei. Tās izcilā vērtība slēpjas ne tikai arhitektūras nepārtrauktībā un konceptuālajā konsekvencē, kas saglabāta vairāk nekā simts gadu garumā, bet arī faktā, ka šis ansamblis tapis ar vienu skaidru mērķi – kalpot muzeoloģijai.
Reklāma

Neskatoties uz Otrā pasaules kara postījumiem un ilgstošajiem restaurācijas darbiem, Muzeju sala ir saglabājusi augstu autentiskuma un integritātes pakāpi – gan ēku veidolā, gan to funkcijās, gan arī kolekciju tematiskajā saturā.
Mūsdienās Muzeju salas saglabāšanu un attīstību nodrošina cieša sadarbība starp Vācijas federālajām un Berlīnes pilsētas institūcijām, padarot šo kultūras mantojuma vietu par izcilu piemēru ilgtspējīgai pārvaldībai.
Berlīnes Muzeju sala nav tikai muzeju komplekss – tā ir dzīva liecība par Eiropas kultūras domas attīstību un zināšanu spēku pilsētvidē.
Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.