Svētdien, 2008. gada 28. septembrī, no plkst. 12.00 līdz 18.00 Āraišu arheoloģiskajā muzejparkā notiks seno amatu tirgus. Tas gan nebūs tirgus, kur pērk un pārdod, bet pieredzes, izziņas un iespaidu tirgus, kas sniegs ieskatu Eiropas senākās vēstures ainās.
Amatu tirgū piedalīsies ap 30 vēsturisko amatu pratēji no astoņām Eiropas valstīm, kuri demonstrēs iemaņas seno podnieku, tekstiliju, kokapstrādes un celtniecības, kā arī metālapstrādes amatos. Apmeklēt šo unikālo pasākumu aicināti visi Latvijas senākās vēstures interesenti.
Seno amatu tirgus notiks ES programmas „Kultūra 2000” un LR Kultūras ministrijas finansētā starptautiskā projekta „Live ARCH” ietvaros. Brīvdabas arheoloģiskie muzeji no Nīderlandes, Zviedrijas, Norvēģijas, Vācijas, Lielbritānijas, Itālijas, Ungārijas un Latvijas šī projekta ietvaros ir apvienojušies, lai pētītu, pilnveidotu un popularizētu "dzīvo vēsturi", kā arī izplatītu sabiedrībā zināšanas par vēsturi un radītu lielāku interesi par Eiropas kopīgo kultūras mantojumu. Latviju šajā projektā pārstāv nodibinājums „Āraišu ezerpils fonds”.
Āraišu arheoloģisko muzejparku veido 9.-10.gs. latgaļu nocietināta dzīves vieta (valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis) un tās rekonstrukcija; 14.-17. gs. viduslaiku pilsdrupas (valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis); un t.s. Meitu sala, ar akmens un bronzas laikmeta mājokļu rekonstrukcijām, kuri ir izvietoti 12 ha lielā teritorijā Āraišu ezera krastā, ap 7 km no Cēsīm. Kopš 90. gadu sākuma „Āraišu ezerpils fonds” arheologa, Dr. hist. Jāņa Apala vadībā to attīstīja kā Baltijā pirmo brīvdabas arheoloģisko muzeju.
Āraišu arheoloģisko muzejparku citu līdzīgu muzeju vidū Eiropā izceļ unikālie arheoloģiskie atradumi, rekonstrukcijas atrašanās oriģinālā vidē un Vidzemei raksturīgā, labi saglabājusies kultūrvēsturiskā ainava, kas pozitīvi kontrastē ar mūsdienu urbāno vidi.
No 2008. gada janvāra Āraišu arheoloģisko muzejparku apsaimnieko Latvijas Nacionālais vēstures muzejs. Muzejs ir izstrādājis muzejparka attīstības stratēģijas pamatvirzienus 2008.-2018. gadam, kuros paredzēts būtiski uzlabot teritorijas infrastruktūru, veikt pasākumus teritorijā esošo pieminekļu un vēsturisko rekonstrukciju saglabātības nodrošināšanai, kā arī brīvdabas ekspozīcijas pilnveidošanu. Izmantojot šo unikālo Latvijas senākās vēstures liecību krātuvi un pētniecisko potenciālu, Latvijas Nacionālais vēstures muzejs iecerējis attīstīt eksperimentālās arheoloģijas nozari Latvijā, veidot jaunas izglītības programmas skolām, organizēt pasākumus ar vēsturisku tematiku un publicēt plašai sabiedrībai saistošas publikācijas.
_____________________________________________________________
Latvijas Nacionālais vēstures muzejs ir lielākā latviešu tautas muzejisko vērtību krātuve. Tas dibināts 1869. gadā kā Rīgas Latviešu biedrības muzejs. Kopš 1920. gada muzejs atrodas Rīgas pilī. 1924. gadā tas ieguvis valsts muzeja statusu. Muzeja misija ir Latvijas valsts un tautas interesēs vākt, saglabāt, pētīt un popularizēt Latvijas un pasaules garīgās un materiālās kultūras liecības no vissenākajiem laikiem līdz mūsdienām, kam ir arheoloģijas, etnogrāfijas, numismātikas, vēstures vai mākslas vēstures nozīme. Muzeja kolekcijās ir gandrīz 1 000 000 priekšmetu: arheoloģiskajos izrakumos iegūtas senlietas, rotu un monētu depozīti, tautastērpi, tradicionālie darbarīki, tautas lietišķās mākslas darinājumi, sadzīves priekšmeti, fotogrāfijas, dokumenti, kartes, gravīras, gleznas u.c. Latvijas vēstures liecības.
Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.
