Latvijā šodien atzīmē Sveču dienu

2. februārī, pēc seno latviešu ticējumiem, tiek atzīmēta Sveču diena. Latvijā šai dienai ir dažādi nosaukumi - Svecaine, Grabenīca, Teļu diena, Aizgavēnis, dažviet Ziemas Māra, tā arī ir viena no Vēja dienām.

Sveču dienā iesvētītas sveces aizdedzināja mājās negaisa, slimību, arī radību gadījumos. Šīs sveces lika rokās arī mirējiem, lai tās rādītu gaišu ceļu Taisaulē, un iededza brīžos, kad bija vajadzīga augstāko spēku palīdzība un aizsardzība. Viena no raksturīgākajām Sveču dienas ieražām ir sveču liešana. Ļaudis ticēja, ka šajā dienā lietās sveces degot īpaši gaiši. Latviešu tautas ticējumos Sveču dienai ir arī nosaukums Ziemas Māra. Šī diena sevišķi esot jāsvin sievietēm. Senajiem latviešiem Māra bija galvenā sievišķā dievība, jo Māra ir Zemes un visa dzīvā māte - radījusi ūdeni, dzīvo dabu un visu pārējo, kas atrodas gan virs, gan zem zemes. Ar Sveču dienu beidzās ziemas vidus, tāpēc senčiem Sveču diena bija prieka un svētku diena. Par to liecināja arī bagātīgā ēdienkarte - karašas, pupas, cūkas gaļa, biezputra ar cūkas galvu. Starp citu, aizdedzināmo sveču skaits nav noteikts - jo vairāk, jo gaišāk un priecīgāk. Kā nekā svece spēj ne tikai radīt omulīgu vidi, bet arī mūs sasildīt, aizdzīt uzmācīgas domas un palīdzēt atslābināties.

Sveču dienai ir arī vairāki ticējumi:

Šajā dienā namamātes vāra pupas un cep karašas. Ja kādai nav ko cept – tai vajag drusku gaļu vai miltus ielikt krāsnī, lai smarža pārietu pāri istabai.

Jauniem cilvēkiem jāēd dzērveņu ogas un jāsmejas, lai visu gadu būtu jautri. Tiek uzskatīts, ka tas, kurš Sveču dienā vairāk mielosies un daudz smiesies, jaunajā gadā dzīvos bagāti un būs laimīgs.

Svecainē jālej sveces, lai tās būtu taisnas un gaiši degtu. Ar svētītām svecēm var pasargāt māju no pērkona iesperšanas.

Sveču dienā jāsvēta vasarā salasītās zāles. Sveču dienā svētītās zāles jāmet ugunī, lai negaiss pārietu.

Ja Sveču dienā brauc mežā – čūskas iet mājās.

Sveču mēnesī kaķis neredz, tādēļ viņš jābaro, lai nenomirtu badā.

Sveču dienā nedrīkst matus sukāt – tad tie būs sveķaini.

Ja Sveču diena ir apmākusies un snieg sniegs – bites daudz spieto un tām ir daudz medus.

Ja Sveču dienā saule gaiši spīd – nāks vēl vairāk sniega, nekā pirms tam ir snidzis.

Ja Sveču dienā snieg vai putina – gaidāma silta un lietaina vasara; ja skaidrs laiks – sausa.

Ja Sveču dienā pil ūdens, ka vista var padzerties, – būs labs gads.

Ja Sveču dienā silts laiks – būs agrs pavasaris.

Ja Sveču dienā salst – būs slikta raža.

Ja Sveču dienā ir piesarmojuši koki – to gadu būs bagāta vasara.

Ja Sveču dienā atkusnis – neaugs mieži.

Ja ap Sveču dienu vētrains laiks – būs jauks pavasaris.

KOMENTĀRI

(vārds) Ieraksti rezultātu

SADAļU ATBALSTA:

 
Ceļojumu un atpūtas piedāvājumi:
Latvijas labumi - ābolu sidrs un steiks! Lauku Ceļotājs
Aicinām - ceturtdien, 12. jūnijā no plkst. 14.00 līdz 19.00, garšu ballīte Āgenskalna tirgū! | Skatīt vairāk
Latvija
Vasaras saulgriežu pasākumi Gaujas Nacionā EnterGauja
Apvienojot senču tradīcijas ar Latvijas pirmatnīgās dabas burvību, arī šogad Gaujas Nacionālais parks piedāvā daudzveidīgus pasākumus. | Skatīt vairāk
"Peoniju ziedu parāde 2025" Kalsnavā Madonas TIC
Šogad “Peoniju ziedu parāde” būs īsti svētki!Atzīmējot 50 gadu jubileju, arborētums katru JŪNIJA sestdienu un svētdienu viesus iepriecinās ar | Skatīt vairāk
Smukums Tukuma apkārtnes dārzos. Tukuma TIC
Tukuma pusē dārzu ir ne viens vien – gan rožu dārzs, gan peoniju dārzi, īrisu un košumdārzi. Čadīgākie saimnieki atver savu dārzu vārtus | Skatīt vairāk

Par mums / about us | Ētikas kodekss | Reklāma un Sadarbība | Kontakti | Autortiesības | Partneriem
All rights reserved © 2002 - 2025 BalticTravelnews.com | Design & maintenance © 2000 - 2025 1st-studio.com