Festivālu «Vīnes klasika» noslēgs ar Franča Šūberta un Albana Berga mūziku

VSIA "Latvijas koncertu" organizētais festivāls "Vīnes klasika" izskanēs 2016. gada 27. februārī Lielajā ģildē ar valsts kamerorķestra "Sinfonietta Rīga" un divu izcilu viesmākslinieku – pianistes un Londodas karaliskās mūzikas akadēmijas pedagoģes Diānas Ketleres un Berlīnē dzīvojošā vijoļspēles spožā interpreta Sergeja Malova - uzstāšanos. Koncerta programmā tiks pāršķirtas divu atšķirīgu Vīnes laikmetu mūzikālās lappuses, ļaujot klausītājiem satikties ar šarmanti intelektuālo Austrijas muzikālo kultūru.

Koncerta programmā liriskā skaņraža – dziesminieka Franča Šūberta pasaulslavenais stīgu kvartets "Nāve un meitene". Opuss tapis 1824. gadā, bet tematiski skaņdarbs iesniedzas daudz senākā pagātnē – "meitenes un nāves" motīvs ir bijusi iecienīta tēma jau renesanses laikmeta glezniecībā un mūzikā.

Albana Berga Kamerkoncerts klavierēm, vijolei un 13 pūšaminstrumentiem tapa gadsimtu vēlāk, laikā, kad uz Pirmā pasaules kara drupām tika kaldināta jaunā Eiropa un Vīnes kafejnīcās un salonos kūsāja intensīva intelektuālā dzīve, modē bija psihoanalīze, bet deju zālēs skanēja čarlstons.

Albans Bergs līdztekus Arnoldam Šēnbergam un Antonam Vēbernam pieskaitāms pie promenentākajiem otrās Vīnes klasikas skolas pārstāvjiem.  

Diāna Ketlere dzimusi Rīgā mūziķu ģimenē un mācījusies E. Dārziņa mūzikas vidusskolā. Kā soliste debitējusi 11 gadu vecumā kopā ar Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri Vasilija Sinaiska vadībā. Pēc studiju pabeigšanas Jāzepa Vītola Mūzikas akadēmijā 1993. gadā Ketlere divus gadus studējusi Mozarteum universitātē Zalcburgā, kam sekoja studijas Londonas Karaliskajā mūzikas akadēmijā. Savā radošajā darbībā Diāna Ketlere sadarbojusies ar daudziem promenentiem muzikālajiem kolektīviem – Zalcburgas kamersimfoniķiem, Minhenes kamerorķestri, Vācijas dienvidrietumu kamerorķestri, Rīgas kamerorķestri, Gruzijas kamerorķestri un Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri. Kopš 2003. gada Diāna Ketlere ir klavierspēles profesore Londonas Karaliskajā mūzikas akadēmijā un vienlaikus turpina koncertpianistes darbību Lielbritānijā, Japānā, Kanādā, Krievijā un daudzviet Eiropā - gan kā solomāksliniece, gan kā pasaulslavenā "Ensemble Raro" dalībniece.

Sergejs Malovs beidzis studijas Mozarteum universitātē Zalcburgā, kā arī studējis Hansa Eislera mūzikas augstskolā Berlīnē. Malovs specializējies ne tikai vijoles, bet arī alta spēlē, un šo abu instrumentu vienlīdz izcila pārvaldīšana ir vainagojusies ar panākumiem vairākos starptautiskos konkursos. Viņa padziļinātā interese par vēsturiskajiem stīgu instrumentiem un izpildījuma manieri, rosinājusi jauno vijolnieku pievērsties Baroka vijolei un violoncello da spalla. Kā solists Sergejs Malovs ir sadarbojies ar Londonas filharmoniķiem; BBC simfonisko orķestri; Bavārijas radio orķestri; Helsinku, Pēterburgas un Tokijas filharmoniķiem; kā arī pasaulslaveno Berlīnes Akamus. Malova repertuārs ir plašs – tajā sastopami opusi sākot no baroka laikmeta un klasicisma līdz pat 20. gadsimta modernistiem.

KOMENTĀRI

(vārds) Ieraksti rezultātu

SADAļU ATBALSTA:

 
Ceļojumu un atpūtas piedāvājumi:
"Peoniju ziedu parāde 2025" Kalsnavā Madonas TIC
Šogad “Peoniju ziedu parāde” būs īsti svētki!Atzīmējot 50 gadu jubileju, arborētums katru JŪNIJA sestdienu un svētdienu viesus iepriecinās ar | Skatīt vairāk
Latvija
Atpūtas un ceļojumu piedāvājumi 03.06.2025 - 13.06.2025 Mūzikas un auto enerģijas festivāls Balvu TIC
21.jūnijā Balvu novada Lazdukalna lidlaukā notiks Mūzikas un auto enerģijas festivāls "Automuzons". | Skatīt vairāk
Pavasaris Salmeja ezera skatu tornī Preiļu novada TIC
Salmeja ezera skatu tornis pavasarī vilina apmeklētājus ar elpu aizraujošu ainavu un dabas plaukstošo skaistumu. | Skatīt vairāk
Vasaras saulgriežu pasākumi Gaujas Nacionā EnterGauja
Apvienojot senču tradīcijas ar Latvijas pirmatnīgās dabas burvību, arī šogad Gaujas Nacionālais parks piedāvā daudzveidīgus pasākumus. | Skatīt vairāk

Par mums / about us | Ētikas kodekss | Reklāma un Sadarbība | Kontakti | Autortiesības | Partneriem
All rights reserved © 2002 - 2025 BalticTravelnews.com | Design & maintenance © 2000 - 2025 1st-studio.com