Autors: Ilze Salna
Avots: BalticTravelnews.com/Welt.de
Gadiem ilgi Nāves jūrai draud absolūta izžūšana. Tagad pētnieki noskaidrojuši, ka tā nav pirmā reize, kad īpaši sāļajai jūrai draud pilnīgs ūdens zudums, - arī pirms 125 tūkstošiem gadu notikuši līdzīgi procesi, ziņo Jeruzalemes universitāte. Nāves jūra ir viszemāk esošā jūra uz Zemeslodes, un ūdens līmeņa pazemināšanās tajā raisa bažas ekspertos.
Pasaules sāļākā jūra aizņem aptuveni 700 kvadrātkilometru lielu platību un ir sadalīta divās ūdenstilpēs. Ziemeļu daļā, kas ir dabiska, ūdens līmenis ik gadu samazinās par vienu metru, turpretim mākslīgi izveidotajā dienvidu daļā tas paaugstinās, pateicoties sāls izgulsnējumiem. Starptautiska zinātnieku komanda veikusi grunts izpētes urbumus Nāves jūrā, un tie atklājuši, ka klimata pārmaiņu rezultātā reģionā pirms 125`000 gadiem Nāves jūra arī gandrīz pilnībā izsusējusi. Urbumi veikti 2010. un 2011. gadā divās vietās aptuveni 300 metru dziļumā.
250 metru dziļumā zem jūras līmeņa pētnieki atklājuši biezu sāls izgulsnējumu slāni, - tas liecina par ūdens iztvaikošanu. Virs sāls slāņiem konstatētas dubļiem līdzīgi zemes slāņi, kas ir pēdas no vēlākiem ūdens bagātiem periodiem. Zinātnieki uzskata, ka šie atradumi liek vēl vairāk satraukties par Nāves jūras pašreizējo stāvokli, jo mūsdienās jūras līmeņa pazemināšanos galvenokārt izraisa cilvēka darbības. Patlaban ūdens līmenis Nāves jūrā ir 426 metrus zem jūras līmeņa. Galveno Nāves jūras pieteci veido Jordānas upe, bet noteces jūrai nav un ūdeni tā zaudē tikai iztvaikošanas ceļā. Pētnieki uzskata, ka no Jordānas tiek izsūknēts par daudz saldūdens, taču jāņem vērā, ka upe ir svarīgākais saldūdens ieguves avots izraēliešiem, palestīniešiem un jordāniešiem.
Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.
