22. aprīlis vēsturē: Rīgas Pareizticīgo katedrālei uzliek krustus

Autors: Jānis Pēteris Bērziņš
Avots: BalticTravelnews.com/Latvia.travel/Jauns.lv

Tālajā 1990 .gadā Pareizticīgo katedrālei Rīgā uzlika krustus, kurus dāvināja Voldemārs un Mirdza Feldmaņi no Vācijas.

Rīgas Kristus Piedzimšanas pareizticīgo katedrāle ir lielākais pareizticīgo dievnams Rīgā, kas pārdzīvojis padomju laikus kā planetārijs un restorāns un atkal kļuvis par sakrālu celtni, kur regulāri noris pareizticīgo dievkalpojumi.

Reklāma

Pirmo akmeni katedrāles pamatos 1876. gada 3. jūlijā iemūrēja Rīgas bīskaps Serafims (Protopovs). Katedrāle tika plānota bez atsevišķa zvanu torņa, taču pavisam negaidīti Krievijas cars Aleksandrs II katedrālei uzdāvināja 12 zvanus, tādēļ ēku nācās papildināt ar vēl vienu kupolu – zvanu torni. Katedrāles svinīgā atklāšana notika 1884. gada 28. oktobrī.

Lai arī katedrāle pārdzīvoja abus pasaules karus, 20. gadsimta 60. gadu sākumā to slēdza, nozāģēja krustus, noņēma un pārkausēja zvanus un pārbūvēja par planetāriju, oficiāli nodēvējot par Zinību namu. Vienā no sānu ārtelpām tika ierīkota kafejnīca, ko tautā iesauca par "Dieva ausi".

Katedrāles atjaunošanas darbi sākās 20. gadsimta 90. gadu beigās, un 2000. gada 6. maijā arhibīskaps Aleksandrs iesvētīja katedrāles jauno ikonostasu.

Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.

Pareizticīgo katedrāle

Citi raksti par šo tēmu:

17. maijs vēsturē: Atdzimst Dupurkalna estrāde Valdermārpilī (13.05.2022)

17.maijs vēsturē: Latvijā svin Ugunsdzēsēju un glābēju dienu (11.05.2023)

16. maijs vēsturē: Misisipi upē darbu uzsāk slavenie tvaikoņi (15.05.2019)

16. maijs vēsturē: Pēc rekonstrukcijas durvis ver «Reval Hotel Latvija» (13.05.2022)

13. maijs vēsturē: Rīgā svinīgi sagaida Latvijas hokeja izlasi pēc uzvaras pār Krieviju (12.05.2022)