Bīlavu velna laiva , arheoloģijas pieminekli, dabas objekti, kapi

Bīlavu Velna laiva - senkapi atrodas Lubes pagastā, ap 300 m uz ziemeļrietumiem no Bīlavu mājām, 15 m no Nogales - Lubes ceļa, tā labajā pusē, t.s. Vidzera mežā.

1863.gadā, kad šeit izrakumus izdarīja Jelgavas mākslinieks un senatnes pētnieks J.Dērings, te atradās divi, viens aiz otra izvietoti, ZR-DA virzienā orientēti no lieliem laukakmeņiem veidoti laivas formas apbedījumi. J. Dērings plašāk pētīja labāk saglabājušos ZR laivu (garums - 15 m, platums - 3,1 m). Izrakumos tika konstatētas 10 -12 no plānām akmens plāksnēm veidotas kameras, kas novietotas cita virs citas trijos līmeņos. To pildījumā atradās ar degušiem cilvēku kauliem, oglītēm un trauku lauskām sajauktas smiltis.

1999.gadā arheologa A.Vaska vadībā veikta DA "laivas" (garums - 15,8 m, platums - 3,1 m) izpēte un rekonstrukcija. Ziemeļkurzemes "Velna laivas" uzskatāmas par skandināvu, domājams, Gotlandes imigrantu, apbedījumu vietām un datējamas ar 1.g.t.p.m.ē. 1.pusi.

Par šo "laivu" apkārtnes iedzīvotāji zinājuši teiku, kura vēsta par to, ka vietējā novada vecākais Vidzers noslēdzis līgumu ar velnu, lai tas aizber ar smiltīm jūras šaurumu starp Sāmsalu un Kolkas ragu. Tādā veidā vācu kuģiem būtu slēgta ieeja jūras līcī un līdz ar to atņemta iespēj piestāt Kurzemes krastā. Lai to izdarītu, velns koka kuģos vedis smiltis, taču naktī, trešā brauciena laikā, to pārsteigusi gaiļa dziesma, un velns aizbēdzis uz elli, bet kuģi pārvērtušies ar akmeņiem. Tādējādi izveidojušās "velna laivas", bet mežs, kurā tās atrodas, ieguvis nosaukumu "Vidzera mežs".